Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Spārni

Es sapnī redzēju
kā spārnu vēdas straujas
pār mani pāršalca
un atsauca ik atmiņas
kā ziedus mirušus
par laiku kuru biju
aizmirsis jau sen
kad viens tavs pieskāriens
ik zvaigzni iededza
kā slāpes tuksnesī
kā laternas uz mīlētāju ielas
kā savijušās elpas
tad vēdas aizšalca
un atmodos tepat
kur ikdiena cērt
skarbus vārdus sejā
es sapnī redzēju...
es sapnī atgriežos
tik tevis nav
man blakus vairs
ir citas smaids
un citas lūpas
es sapnī atgriežos...
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2009-01-14 09:44 
To- sapņu, spārnu vēdas
Ir manas lielās bēdas,-
Vai spēšu piecelt laternu,
Ko
šķiroties es nodzēsu!? :P


 diletants  2009-01-14 09:47 
Izjusti, man patika par zvaigznēm un slāpēm, par laternu...Labs.
 Plaanpraatinjsh  2009-01-14 10:48 
Esmu redzējis dažādus murgus, bet mīlētājus uz laternu stabiem gan neatceros.
 Buorda  2009-01-14 12:04 
Slota,nemēdies:))!
 tavssargs  2009-01-14 13:05 
Nodevējiem pa purnu!
 assortina  2009-01-14 22:12 
Romantisks, emocionāls!!
 ne_jau_taa  2009-01-15 01:35 
Patīk izteiksmes līdzekļi:)
 kodax  2009-01-15 10:49 
Izjusti! Man patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?