Īsa pamācība dzejošanā.

Ja gribi mīlā atzīties, būt ļaudīs godāts, cienīts,
Pa dzejas ceļu droši ej, kas gadu simtos iemīts.
Vien necel lielus putekļus, bet ej gar ceļa malu,
Pēc pāris verstīm sasniegsi pats savu sapņu salu !
Ja gribi dzejā apdziedāt dvēseliskās mokas,
Negaiss, zibens jāpiemin, un kailās zaru rokas.
Ja gribi mīlas sārtu kurt ar plānu jūtu skalu,
Lauzto sirdi pantos liec, un vāro cerībstaru !
Ja dabu gribas silti sveikt, sāc elsot sirdi smagu
Par sidrabrasu rītausmā un pirmo dzīto vagu !
Ja gribi politikā iet ar kādu dzejas rindu,
Draugs, Piekto gadu atceries, gan Kalvīti, gan trimdu !
Ja dzejām gribi žilbināt pats Zani, Līgu, Aiju,
Par jūras viļņiem skalojies, un neaizmirsti kaiju.
Ja bērēs esi aicināts, tad brauc ar pilnu tvaiku
Pa skuju taku lapkritī, mums atvēlēto laiku !
Ja bērniem gribi uzrakstīt ko īstu, paliekošu,
Lāčiem, zaķiem ķeries klāt roku nedrebošu !
Ja Tikšanās Ar Lasītāju kāds šņukstēs cēlās jūtās,
Tu teiksi: Tagad dzejnieks es no pamācības gūtās !