atgadījums madarīnu laukos

sāp mazliet
manī
dziļi kaut kur
Tavu lūpu
skāriens
svešām
šampānieša glāzēm
un varbūt neapzinos
visas
izslimotās mīlestības
metastāzes

kad
sevi dedzinu
kā apsēsts inkvizitors
šķiet tīrā nekaunība
ja
Tu sildies citur
kad esmu ledus
dienas karstākajā tveicē
bez jēgas jākūst man
jo Tevi
cits kāds veldzē

lien naglas
negribot un čīkstēdamas
izkaltušā dēlī
un bezsmadzeņu āmuram
šķiet spriedums
sagatavots sen
es tomēr dzīvošu
un autiņos
tiks sagriezts līķauts
un šūpulī
tiks modificēts
zārks