Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Caur krēslas durvīm
Es maldos matu cirtās tavās,
Kas pāri maniem pleciem krīt, Un noreibis, ar glāstiem saviem Tās maigi tiecos kopā vīt. Es alkstu tavas lūpas, miesu, Kas neapjaustā kaislē trīs, Vēl baidās jūtu nepatiesu... Es gribu visu, ja tā drīkst... Caur krēslas durvīm nesu tevi Kur rožaini blāv vēsais zīds, Tur kaisles varā zaudēt sevi Mums atļaus nakts un debesis. Es gribu izdzert saldo rasu, Kas miklās lūpās valgi trīc. Un baudīt tavu kaislo dvašu Kad mēnesnīca pāri līs. Es gribu tevi tā kā zieds Kas mulsi saulei paver acis. Tā gribu cauri naktij iet - Līdz rīts ir jaunu dienu sācis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|