Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mēness un zvaigznes

Uz zaļajiem egļu zariem
Kā sūnu princesītes-
Uzsnidzis pirmais sniegs.
Kā samtaina un mirdzoša pērle,
Izstarodama gasmu pusnaktī.
Un mēness ar zvaigznēm saskatās
Kā pirmajā iepazīšanās reizē.
Zvaigznes tām dāvina samtainu segu,
Tik mīkstu kā dūnu spilvens.
Mēness zvaigznēm dod zilgmainu gaismu
Un zvaigznes dejo mēnesgaismā,
Debesīm rādīdamas brīnišķus brīnumus.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-01-06 18:39 
Tagad jau ķisenu vietā iesaka Dormeo matračus.
 Naktsvijole_es  2009-01-06 18:49 
Jauks!!...šodien Zvaigznes diena, iedomājos, zvaigznes dejojam trim gudrajiem no
austrumiem kas nāca...:))
 assortina  2009-01-06 18:55 
Jā, jauks veltījums Zvaigznes dienai!
 klusaisMiileetaajs  2009-01-06 19:37 
Jā, PLP, es arī tā domāju! It sevišķi pēc tava intīmā stāsta šķiet, ka mīlēties uz tā
varētu būt baigi labi, ja jau tas pūslis pat tavu divmetrīgo augumu un 150 kg plus
tavu izredzēto izturēja. :))
 GedertsPiebriedis  2009-01-07 12:00 
Šis darbs vēsta par visādiem debesu brīnumiem, ko dzejniece, staigādama pa skujkoku
mežu, brīnīdamās piedzīvojusi.
 FAETONS  2009-01-07 17:21 
:) Dzejā izteikts sapņojums, bet paviršs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?