spārni.

autors: miljaa [dzejoļi]

Ziema iesāka savu stāstu
Tajā spārni apsarmoja
Un vieniem esot lēnām apsala
Tie kļuva balti
Un no pieskāriena sadrupa
Tie tika izkaisīti virs zemes
Un saltumā pazuda
Neatstājot aiz sevis neko...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
irfa28	2009-01-06 11:21
jāmeklē ir otrais, lai nenosalst
ugjis	2009-01-06 11:26
..sasaldeesjana - pasena metode kjirurgjijaa.. neveelamu jaunveidojumu atdaliisjanai..
Plaanpraatinjsh	2009-01-06 12:09
Šito nelaimi! Kā ar citiem locekļiem? Veseli?
GedertsPiebriedis	2009-01-06 13:50
Dzejniece brīdina lasītāju aukstajā gadalaikā saudzēt lidošanai paredzētās ierīces, bet tas nebūt nenozīmē, ka nevērībā būtu jāatstāj citi paātrinātas pārvietošanās līdzekļi.
Steisija	2009-01-06 15:38
skumjš dzejolītis.....
klusaisMiileetaajs	2009-01-06 15:45
Es, ja spārni atkrīt, mahāju tālāk ar pleznām. :))
Naktsvijole_es	2009-01-06 17:08
Pavasaris atnesīs jaunus spārnus...:))
assortina	2009-01-06 18:49
Priekš kam Tev spārni?! Sis ir zemes vērsīša gads! :) Staigā pa zemi, būs stabilāk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!