...Kāpēc...?

KAut rētas sirdī varētu tik viegli dzēst kā jūra aizskalo Tavas atstātās pēdas...
Ka citiem nemaz nav nojausmas,ka pirms brīža Tu esi gājis un atstājis savas sāpes smiltīm..
Kam nesāpēs,kas nejutīs,kas klusēs mūžīgi...
Es zinu viņas sapratīs...
Tik daudz smilšu graudu kā sāpju jūra..
Katrs pats par sevi un visi kopā ir kaut kas...
Un viss kas ir apkārt vaicā kāpēc...
Kāpēc Tu jūti?
Kāpēc Tu raudi?
Kāpēc Tu to visu uzkrauj mums?
Kāpēc tas viss mums jānodara?...
K.ā.P.ē.C.???