rokas

...rokas kā divi apmāti taureņi
sitas bez mitas,bez mitas...
(kāds laikam par aplausiem nosaucis
tādu darbību nervozas pieklājības fonā)
sirds sitas līdz,bet nepalīdz
izrauties,atrauties,norauties,pārrauties
spīdzina tikai tos audus,to ādu,
ar darbību patiesībā nekādu
atbalsta vacās tradīcijas
kad plaukšķi ar plikšķiem un klakšķiem mijas...
...rokas izpilda prāta prasības...
plaukstas viena uz otru centrējas
aiiiiiiziet...aiiiiiziet...tikai šķiet...
tur rampas gaismā kaut kas trīc
un lēkā ovācijām līdz
...pieklājīgi iestīvinātā solīdā
nekurnekadnekoneizsakošā šujmašīnas adatā
iestiprinātā aplausu neritmā
vienaldzības un laitikātrākbeigtos sajūtā
bravo un bis urrāurrā
(super ...pirmā cēliena beigas...iesim ārā tā bez steigas...tik un tā uz bufeti nepaspēsim...izrāde bija drausmīga...)