Kā papīra turza.

Tava seja ir pārvērtusies par papīra turzu,
Tu čokurojies un plivinies vējā kā tukšs celofāna maisiņš uz nenozīmīgas šķērsielas trotuāra,
Tu smaidi ar bailīgu caurumu
Un stosties,
Kad tev jāatbild - kā tev iet.
Tava dvēsele aizvērta ciet.
Tavas bailes runā tavā vietā,
Un tevi sijā bezcerīgi caurkrist nolemjošā sietā.
Tava seja pārvērtusies par papīra turzu -
Un es savējo līdzās tavējai burzu -
Mēs esam līdzīgi kā divi celofāna maisiņi uz nenozīmīgas šķērsielas trotuāra putekļu un gružu karaļvalstīm ...
Mums smaidi nav vajadzīgi,
Un mūsu rokas stostās -
Jo siets no mums ir savīts krustu šķērsu,
Vairs skaidrs nav - kur tu, kur es, kur velosipēda ķēdes nospiedumi sniegā,
Mūsu dvēseles iemigušas vienā kopīgā miegā,
Un kaut kur ārpasaulē bailes dzīvo mūsu vietā,
Bet mēs savijušies bezsvara izplatījumā krītošā sietā -
Lidojam, lidojam, lidojam ...
Kā celofāna maisiņi pelēkā nenozīmīgā dienā
Savijušies gadījuma sakarā bezgalīgi vienā ...
Mana seja kā papīra turza -
Un es jūtu, kā tavi domu glāsti to kaislīgi burza,
Un mēs esam savijušies nenozīmīgā, jebkurai svarīgai atbildībai bezcerīgi caurkrist nolemjošā sietā -
Tepat, tūlīt, uzreiz, šajā vietā ...
Mūsu karaļvalsts tūkstoš sauļu neizsakāmi krāšņajā rietā ...
Ar dvēselēm bezsvara brīvības miegā
Tik saulaini siltā un liegā ...
Mūs nespēj pamodināt pat velosipēda ķēdes nospiedumi sniegā ...
Un katrs ceļmalā tupošs konfekšu papīrītis ir pārvērties ziedā,
Jo mēs esam nokļuvuši vienā kopīgā nenozīmīgā pelēkā ielā,
Kuras putekļu un gružu karaļvalstīs,
Tik nebeidzami mainīgās un neieraugāmi lielās,
Plandās celofāna maisiņu kaislības liesma -
Bezgalīgi, mūžīgi, neatkārtojami viena -
Šī ir mūsu satikšanās pirmā - un vienmēr vienīgā diena ...
Kā papīra turza,
Kuru mazsvarīguma katedralitāte burza ...
Tūlīt, tagad, tepat,
Jebkurā vietā, jebkad.
---------------------
Aneksija, kura neuzdod jautājumus -
Tikai sniedz atbildes par to, cik maksā atteikties no tā, kas nav ...
Jo viss, ko varam paņemt -
Ir kā tukša papīra turza .....