Manam vēstuļu draugam MARIO

Tu no debesīm saulīti nestu,
Ceļā zvaigznītes kaisītu,
Mīlas mākonītī jo mīkstā
Es diendienā peldētu.
Kā mūzikā itāļu mēlē
Čuksti ausīs man skanētu,
Un atvaļinājumu jau domās
Pie Adrijas jūras mēs vadītu...
Tikai sapņu celiņa vidū,
Pa kuru pie manis tu skrien,
Stāv reālās dzīves aisbergs,
To izkausēt nespēj neviens.
Brauc, mīļotais, - bezdarbs še gaida,
Jo valoda sveša tev skan,
Ieslēgts kopā ar kaķeni manu,
Vientuļš vakaru gaidīsi gan.
Acīm laposi vārdnīcu resnu
Un cerēsi darbiņu rast,
Bet man atliks savilkt vien jostu, -
Vēderam pārmaiņas nesaprast.