Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
..nezinu kas man bij uznaacis
Nakts...
Tumšā istabā,pie atvēta loga, ārā zibeņus metot, tas koši atstarojās- ledū sastingušas, puiša, sirds-acīs, kas kā melnas ogles, ar kaķa viltīgu skatienu raugās asiņaini sārtajās debesīs. Sariešās asara, krīt...mirklis, plīst ledus lauskās, atskan dārdoņa, nozibsnī debesis un pret palodzi sāk sisties krusa. Negais pāriet, aust diena.. starojoša, koša saule atmirdz debesu krāsas zilās acīs, kas skaidras kā dzestrs rīts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|