Laiks apglabāt.

Griezīgā skaņā iekaucas vēja rats,
Baisi izslienas uz galvas katrs mats,
Viesuļmurgains ciklonzirneklis ir klāt,
Laiks rozā maijpuķītes apglabāt.

Laiks apglabāt, laiks apglabāt -
Ku - ru, ku - ru, ku - ru - ku - ku.

No zemes kaulu čemurs izslējies,
Kā ķekars miesas lanckām apkāries -
Ir jāaprok šie pārsmakušie puķu līķi,
Ir jāaprok, lai nesmirdina žultskrupjaino dīķi.

Laiks apglabāt, laiks apglabāt -
Pa - ram - bam - bam, pa - ram - bam - bam.

Un miers kā stindzinoši dēmonvepra pirksti
Pār sirdskambariem pārskrējis ar asiņainu birsti,
Ir iesūkusies puķu katafalkā viņpasaules nakts -
Un dziļi dziļi zemapziņas katakombu cellēs
Ir rozā maijpuķītēm kapa bedres raupjais caurums rakts.

Laiks apglabāt, laiks apglabāt -
Šo rozā taureņdvašas dvēseli kā suni ziemassvētku ellē.
---------------------
Jo citi zvēri šajā tumsas perversiju renesansē
Par pīlāriem jau celti apokaliptiskā konsonansē.

Laiks apglabāt, laiks apglabāt -
Pa - ram - bam - bam - bam - bam - bam - bam -
Tev - tevī - tevi, mani - manī - man -
Lai ziemassvētku zvaniņš skan :
Pa ram, pa ram, pa ram bam bam.