Sāpes un ciešanas

autors: Nefertiti [dzejoļi]

Es lūkojos savās asarās,
to dzidrumā un domāju...
Es redzu savu smeldzošo sirdi,
tās ciešanas...
...tik skumji un žēli ir man...
Kā piloša lāsteka tā gaida
savu sitiena stundu -
tā sirds gaida,
kad kāds atpestīs to
no šīm važām,
kas to nospiež un
neļauj tai elpot.
Bet tai vēl pietiek spēka mīlēt
un cerēt uz laimi,
bet tikai tik vien,
kamēr sāpes sirdi nenonāvēs...
Tā sajūt asu bultu asmeņus
no visām pusēm...
Kur lai slēpjas?
Vai tumsā un vientulībā,
kur vismaz nevarēs to atrast?
Bet, vai tādēļ ciešanas izzudīs?
Nē -
tās kļūs vēl lielākas!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
New_FACE	2004-05-27 18:28
=-- Dzilji.. ="---
jurka	2004-05-27 19:27
jebkas kasir radiits var arii pazust no shiis PASAULES
wink_20	2004-05-27 19:38
pirms kaada laika es izjutu tieshi sho,ko Tu aprakstiiji...bij saapiigi, tomeer es guvu atzinju, ka ir veerts celties un iet uz priekshu...kas bijis bijis...vajag ciiniities un izdziivot visu,bet nekad nevajag sleepties un kluseet,tas ne vediis uz pareizaa celja...drosme...
LapsaE	2004-05-27 20:27
Patiesi skumji un skumji, ka pa tiesi, bet būtībā velk uz prozu.
Pasaules_miikla	2004-05-27 22:27
Sevis žēl.
Lodveida_zibens	2004-05-28 10:26
Tukši vārdi. Tikai mazas detaļas liecina par sāpēm un tamlīdzīgām lietām par ko šeit ir vēlēts teikt.
Nefertiti	2004-05-28 12:38
Tie nav tukshi vaardi, taas ir juutas mirklja iespaidaa..
Dzhenifera	2004-05-29 20:06
Kaarteejais mazohistu un sevis mociitaaju gabals...
Nefertiti	2004-05-30 13:21
var jau buut, ka mociitaaju gabals... bet visiem ir zinaams, ka izkliegta saape ir mazaaka saape...
roze51	2004-10-17 16:09
Loti labs dzejolis-viss mainas-ielejas ar kalnu virsotnem-bus atkal labi-paveries debesis cik tas ir lielas un varenas-Dievs neliks vairak ciest ka vari izturet.Ir cilveki kuriem vel grutak-izturi un pacelies augstak.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!