Par spīti salam

autors: Aijassmaids [dzejoļi]

Nu gan sals bezkaunīgs palicis!
Es tikko kā kalniņā uzkāpis,
Lai varētu ragavās sēsties un traukt,
Bet aukstums jau pirkstus iesācis grauzt.

Man rokās ir milzīgi dūraiņi,
No trušu vilnas tie adīti,
Es spītēšu salam, lai ķer, ja tiek līdz,
Ar ragavām traucos, sniegputenī tīts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2008-12-28 15:41
Adi no suņu vai kazas vilnas cimdus būs siltāki. Var arī klM matus izmantot.
klusaisMiileetaajs	2008-12-28 16:01
Lūk, šitais foršs, dzīvespriecīgs dzejolis! :)) Bet tu, PLP, aizveries! Pašam pliks pauris un tāpēc skauž.
Plaanpraatinjsh	2008-12-28 16:09
klM, nelielies nu ar savu kazas vilnas parūku,ko Tu uzdod par dabīgiem matiem.Es taču zinu.
tavssargs	2008-12-28 16:15
Vai tagad pižikus var vēl nopirkt?
kwazimorda	2008-12-28 16:43
Armijā tos kādreiz deva par velti...
Edgaram_po	2008-12-28 17:47
Mazs, bet šausminošs moments-aukstums jau pirkstus iesācis grauzt...:))
mistik	2008-12-28 18:59
Ar tādu aukstumu nav joki, apsaldēsi vēl pirkstus - sekas būs neatgriezeniskas!!
Plaanpraatinjsh	2008-12-28 19:11
Dzirdēji,klM, ko mistik saka;neapsaldē pirkstu!:))))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!