gada gals
gads sasalst ragā,
sākumā,
galā.
nelīdz
pat Saule
mutuļa malā.
iedegas
eglītē
neona tārpi.
sildi Tu gaisu
dzīvi,
kad kārpi.
ūdens
no palāsēm
nesteidzas lieties.
baidoties
raudāt,
baidīsies smieties.
smaidā kūst
ledus,
rūss asarā lāsts.
vasaras asara,
- medus,
dzīve šis stāsts.
| Viedokļi par dzejoli |
| tavssargs |
2008-12-27 09:19 |
Par tiem neona tārpiem vienu brīdu uzmetās interese, jo iedomājos, ka tos varētu
izmantot pretinieka baidīšanai. |
| irfa28 |
2008-12-27 10:56 |
| smaidi un dzīve kļūs krāšņāka |
| Plaanpraatinjsh |
2008-12-27 11:40 |
| Jūtams tiešs M.Šolohova "Dievišķā komēdija" iespaids,pat par daudz. |
| pagaliite |
2008-12-27 12:04 |
patika šis pants:
baidoties
raudāt,
baidīsies smieties... |
| klusaisMiileetaajs |
2008-12-27 13:11 |
Pats guļu vagā,
Gals sasalst ragā.
:))
|
| ruttta |
2008-12-27 13:21 |
| labāk - smaidā lai kūst saldējums! :DDD |
| Ullala1966 |
2008-12-27 15:24 |
| Kas tas rūss tāds ir?Netautietis? |
| klusaisMiileetaajs |
2008-12-27 18:43 |
Vai tad tu nezini..? Rūss ir viens no tiem, kuri Lielās Novgorodas laikā dzīvoja
Staraja Rusā.
:) |
| hefny |
2008-12-27 20:54 |
Man patika ,iznjemot to""lāsta ""- kaut rūsošā,piesaukšana.Arī bez tā -labs
dzejojums. |
| mistik |
2008-12-28 11:01 |
| Man patika! Interesants stāsts!! :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!