Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es vēl ceru un gaidu
Kad zvaigznes mirdz pār jūru kluso
Un mēness sidrabotains snauž, Tad tu pie cita krūtīm dusi, Tev sveša roka matus glauž. Kad zvaigznes mirdz un kaijas klaigā Un jūra baltas putas griež, Uz tava skumjā bālā vaiga Tas svešas lūpas skūpstus spiež. Jel atceries tās stundas maigās, Kad nakts pār jūru sapņus nes, Mēs klausījāmies putnu klaigās, Pār viļņiem kāpām tu un es. Tad atceries un zini, mīļā, Kad mirstošs akords ausīs skan, Reiz rozes tu priekš manis plūci, Reiz dusēji pie manas krūts! Kā mākons bāls priekš saules rieta Mans mīlas sapnis gaidāms vēl. Lai kurp tu ietu, kurp tu būtu, Man mūžam senās laimes žēl. (veltījums tai oho dzejniecei, kura, izmantojot manu patieso jūtu naivumu, daudz solīja, bet beigās piekrāpa)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|