Ēna....

autors: eline [dzejoļi]

Kad tu pienāc tik klusi un negaidīti
Un atņem ,ko tādu par ko pat nenojauti.
Tas saproti, ka tas ,ko nezināji vairs nav
Tu sajūti vēl tikai rūgtumu un nožēlu sirdī...par to, ko nepieredzeji.
Un tu paliec ar asiņojošu brūci sirdī-
Mocošā, paverdzinošā agonijā.
Tad saproti tu, ka mirklis vien būtu pieticis,
Lai dvēsele mūžam mierā dusētu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2008-12-25 10:01
Karā visādi iet. Pretinieks ir asinskārs un viltīgs. Tas jāatceras katram zaldātam, jo citādi - vai tad viņš varētu būt mums pretinieks?
kwazimorda	2008-12-25 11:45
Trešās rindiņas sākums-domāts "tad"?
klusaisMiileetaajs	2008-12-25 13:05
Es gan šito nevarētu izturēt un par spīti visiem uz Ziemassvētkiem iebristu jūrā. :))
Plaanpraatinjsh	2008-12-25 13:14
Te jau kaut kas robežojas ar slepkavību,vai.
mistik	2008-12-25 15:28
Šausmene!!
Vejslota	2008-12-25 18:11
Man patika... ... ... 3.komentārs! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!