Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

MS XLII

autors: ugjis [dzejoļi]

aizputinātas takas brienot
lai netraucētu klusumu
bez vārdiem ar elpu vien
diktēju es mežam Pūka Dungādziesmu

aiz meža tālā klajumā sīkas mājugunis
kā zvaigznes nobirušas pamalē
līdz tām vēl iet un iet un iet
[es piezagšos pie tava loga
ar tikko plūktām leduspuķēm rokā
un klusi klauvēšos]

gurxt sniegs dilst vakars sadilst naktī
zvaigznes patveras aiz mākoņvārtiem
vien tavu logu uguntiņa deg un nenodziest

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2008-12-23 19:02
Patika.
Vejslota	2008-12-23 19:31
Vai Pūks pie Trusīša dotos? Smuks, man arī patika!:))
mistik	2008-12-23 20:57
Ļoti smuks - romantisks!! :)
beatriche_	2008-12-23 21:16
..un pacienās ar karstu tēju.:)lasīju un smaidīju..:)
lavanda3	2008-12-23 21:29
man ar patika, jauks!
lauvene4	2008-12-23 23:24
nedziestošā uguntiņa:)
Burve77	2008-12-24 02:04
sirds ietrīsējās...skaisti ir...
Plaanpraatinjsh	2008-12-24 14:05
Ko Tu tur diktē! Kam? Kāpēc! Un neblenz pa logu iekšā citās mājās!
klusaisMiileetaajs	2008-12-24 15:59
Uģis mani šoreiz patīkami pārsteidza. :) Bet PLP ir stulbs. :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!