gamma

do

tauvu kāpnes
strinkšķošiem mezgliem
pats pēdējais
si diez
visasinskārāk
spindz dundurs bez segliem
un tumsu starp acīm.
ko gaidi? –
bliez!


re

šo zirgu neapseglosi
šo vārdu vēl neapaugļosi
mēnesi nesabradāsi.
pustonim
tikai pa pustonim
serpentīnā pa oktāvām jāsi


mi

un kas ir pustonis?
tas, kurš plaukstas stiepiena attālumā
sekundai knipi sper?
viņam ne tritons, ne baritons
kur nu –
viņam pat basa atslēga
nenoder


fa

maigs un neizlēmīgs
te uz leju
te augšup tiecas
dažreiz gan paliek uz vietas
pat pirkstu kauliņus
neatliecis


sol

sulīga dominante
uzstājīga mazliet
un tā tam būs būt
nedrīkst izlaist no rokām
no redzesloka
aiz horizonta
sevišķi bērnus un pieaugošos
vai saprati, guvernante?


la

la la la
la la la
laminēts laiks
lakstojas kautrīgi
sirdsšķīsts un maigs
laiviņās peldināts
lagūnu rifos
krustā sists stabos
un apokrifos
lamāts un garšīgi
lakstīgalots
lamatās notverts
un lupatiņots
la la la
la la la
nolakots stīvs
moderni vecišķais
pianīns


si

pa vienai miziņai
pa kārtai
cik tālu nolobīt var
līdz saldam kodola sārtam
līdz spiedzošam akordam?