Septītā rūķīša seksuālā dzīve..

Pats pēdējais .. pats mazākais..
No aizmugures visiem pakaļ skrien..
Pats smukākais , pats sīkākais
Uz ceļa netiek- grāvjus brien.

To malā bīda lielais brālis
To projām aizdzen vidējais.
Bet septītais kā apaļš kālis:
Vienalga.. atskrien pēdējais!

Tam Sniegbaltīte ielej zupu,
Lai kuņģis izbeidz taures pūst.
Tad Rūcējam tā pieglauž pupus
Un skūpsta kamēr bārda žūst.

Un visus citus appuišo..
Pat traku līnijdeju rauj!
Un Bailīgo tā apmīļo..
Visvecāko - uz šķūni rauj.

Tā paiet vakars - nakts jau klāt
Un visi rūķi gultās dodas..
Tik septītais - ka tavu māt..
Vēl ilgi vientuļš sēž uz poda.

Tam tikai darbs un mirkļa brīve..
Bet izpriecas kā viduslaikos.
Ir apnikusi šāda dzīve..
Kas lēni zūd kā smarža tvaikos.

Viņš klusi atstāj tumšo māju..
Kam viņam skaistumkaraliene?
Pār celmiem lēkdams žiglām kājām
Uz karaļpili prom tas skrien.

Tur pamāte šo sen jau gaida..
Ar sirdi plaši atvērtu...
Un septītais .. tas bārdā smaida..
Par kaut ko sev vien zināmu..

Pēc gadiem desmit noguruši
Uz mājām velkas rūķu bars.
Tiem Sniegbalte ir apnikusi..
Kā zeltaračiem prastais varš.

Tik septītais ar gudru ziņu
Tam dzīvē nav vairs kreņķi vien.
Uz pili skrien- ikvakariņu..
Pie karalienes - balts kā piens..