Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ēnas

Tavi apslāpētie čuksti
Tik ļoti skaļi ir,
Un tavi sirdspuksti -
Dzīvi no nāves šķir.

Tavi izmisīgie kliedzieni,
Tie skan tik mēmi,
Tavas dvēseles spiedzieni
Ir klusuma ķēmi.

Tev ir grūti runāt,
Citiem dzirdot,
Tu nespēj raudāt,
Asarām birstot.

Tevi redz, bet ignorē,
Tas tevi lauž,
Tu dzīvi parodē,
Pārāk sāpīgi grauž.

Nesaskatot jēgu
Centies būt brīvs,
Kļūstot par rēgu -
Beidzot jūties dzīvs!
Viedokļi par dzejoli
 Edgaram_po  2008-12-15 22:42 
Baigi sasaucās ar to, ko rāda tv3 šovakar - mākslīgie zīdaiņi un ielasmeitas (īstās).
 Vejslota  2008-12-15 22:51 
Ēnas teātri spēlē
Skan vārdi svešādā mēlē
Un kāda man daļa
Ka kādam svarīga mana
gaļa
Kā rēgs spārnos paceļos
Baltos cerību mākoņos

 ad_notada19  2008-12-15 23:09 
vejslota skaistas rindas. edgar_po es diemžēl tv neskatos šovakar.
 klusaisMiileetaajs  2008-12-16 07:04 
Mana mamma parasti saka - kas par ķēmiem runā, tam tie ķēmi arī rādās. :)))
 Plaanpraatinjsh  2008-12-16 09:00 
Paldies par pamācību.
 hefny  2008-12-16 13:39 
Jā tas TV arī bija baiss-lelles-zīdaiņi un pusjukušas kundzītes un vīrieši arī.
 kwazimorda  2008-12-16 17:57 
Savādi spiedz tā dvēsele...:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?