Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Tu teici...
Tu teici: Ar mani var kalnos kāpt.
Tu vilini Alpu pļavās. Bet man vien pēc līdzenuma slāpt, Pēc purenēm Zemgales gravās. Tu teici: Himalaji jau māj Ar lamām un klinšainiem ceļiem... Man Tērvetē migla palagus klāj Pār senču kauliem un veļiem. Tu teici: ēdelveiss mieru dod Ko meklēji, zaudēji, radi. Man rudzupuķe to veldzi rod, Ko svešumi nenes nekādi. Tu teici: kalni īstumu dod, Tur patieso sajūti, redzi. Tad steidzies, meklē, ja jāatrod, Bet neplēni, nedūmo – dedzi! Tu aicini mani kalnos kāpt, Kur vēji un putenis sejā... Tu aizej viena, tev neapstāt. Es palieku lejā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|