Nemiers

autors: bariss [dzejoļi]

Tev gribu stāstīt par sapņiem,
Kas mieru nedod man naktīs,
Kas mieru nedod ik dienas,
Kas mieru neļauj man atrast.

Kādēļ gan es mulsinu sevi
Ar to, ko nav lemts man saprast?
Kā apmāts meklēju visur
To, ko nespēju atrast...

Uz brūkošo cerību tilta
Uz mirkli apstājos, gaidu...
Vien krītoša zvaigzne man dāvā
Savu pēdējo smaidu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Edgaram_po	2008-12-11 14:54
3. pants lielisks.
wip4	2008-12-11 15:38
Pa skaisto:))Cerība atrast nezūd nekad...
sibilla3	2008-12-11 16:54
Skumīgi, bet tā mēdz būt.
tavssargs	2008-12-11 19:06
Parunājies par šito ar kodax! Viņa arī postenī guļ.
mistik	2008-12-11 21:02
Man pietiktu ar trešo pantu!! Jauki!!
klusaisMiileetaajs	2008-12-11 21:11
Vecuma bezmiegs, vecīt, sākas. Nopērc sapņu grāmatu un turi to zem spilvena! :))
ija9	2008-12-11 23:58
Man ļoti patika 3.pants.
Vejslota	2008-12-12 00:20
Pagaidi! Augustā parasti ir riktīga krītošo zvaigžņu plejāde- varbūt sagaidīsi ne smaidu vien! ;))))
Burve77	2008-12-12 01:28
nu, pastāsti man par tiem sapņiem, paskatīsimies, kas tur īsti ir! varbūt vēl kaut ko var salabot? pirms pilnmēness jau ne tādus vien pantus raksta...
iluzija29	2008-12-13 11:32
ļoooti labs.
ahma	2008-12-14 16:57
::)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!