kad nepieder ne dienas, ne naktis, tik vientuļi vakari..

nāk
pa durvju spraugām
laužas istabā [un arī mūsos]
vakars noguris
un acis viņam tādas
it kā viņš kristu
Kristu būtu ieraudzījis
rāmu un klusējošu
neko nedarošu
nogurušu

un kad glāzi pie lūpām liksi
ar biezu asinssarkanu vīnu
[tās noteikti ir viņa asinis]
es vaicāšu tev
Ir labi?
..atbilde un skaņa
vien tava smarža un elpa