Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tava smaida ēna.

Kā zibens
Uz mirkli tumsu kliedē -
Viens skūpsts
Mūs abus
Saista un biedē.

Viens mirklis,
Neviltots, negaidīts,
Īsts!
Lai brīdi vēlāk
Jau apsmiets
Un nīsts...

Vēl ilgas,
Kaisle
Un mulstošas gaidas
Pēc tava
Sidraba zvārguļu
Smaida.

Tu zudusi man...
Uz lūpām vien rēna
Man izplēn
Un dziest
Tava smaida
Ēna...

Viedokļi par dzejoli
 wip4  2008-12-11 07:16 
...arī zibens iesper pēkšņi...Jauks dzejolis.
 Plaanpraatinjsh  2008-12-11 07:33 
Jālieto zibens novedējs, to var piešūt pie mēteļa stērbeles, lai velkas pa zemi.
 klusaisMiileetaajs  2008-12-11 07:38 
Lai PLP ar Tevi bučojas! :)))
 kodax  2008-12-11 10:53 
Jauks gan!
 Edgaram_po  2008-12-11 14:39 
Labs gan, novadniek.
 sibilla3  2008-12-11 16:58 
Ļoti jauks!
 mistik  2008-12-11 20:52 
Man arī patika!! :)
 lauvene4  2008-12-11 23:40 
Man arī:)
 ija9  2008-12-11 23:56 
Kāds izskatās sidraba zvārguļu smaids?:)))
 Vejslota  2008-12-11 23:58 
ija9>> Varbūt autors ar to domājis ieliktos sudraba zobus!? :))))
 iluzija29  2008-12-13 11:48 
ļoooti patika.Paldies.
 Burve77  2008-12-14 01:40 
šis ir vislabākais.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?