aste

autors: pooh [dzejoļi]

tas ir kā vērsis,
kurš sētai cauri ticis.
asti atstādams.
- -
kā taka pa kalniem,
kā aka caur klintīm.
kā maka melnā nauda.
lauž dzīve ceļu mūžā.

pats tecējuma
slūžā,
netiec cauri
kā vērša
aste
sētai pie mājas,
kuras vēl nav.

atpakaļ ceļa nav.

krist lejup bangās
uz akmeņiem, galu.
vai slūžās
ķert debess malu?

kā savu māju
un vietu,
kā aste
sētas mietu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
ne_jau_taa	2008-12-10 17:04
Kā tecējums slūžā, vērsim aste vienreiz mūžā, to nevar pieļaut iestrēgusi akā ne gūžā....
Plaanpraatinjsh	2008-12-10 18:13
Vai tad noraujot asti vērsim šim slūžas vaļā? Esi, laikam, zootehniķis,ja visu to zini.
klusaisMiileetaajs	2008-12-10 20:04
Jā, jā! Laikam jau viņš tiešām no lopiem saprot vairāk nekā mēs te pārējie. :)) Baigi labais sacerējums!
iluzija29	2008-12-10 20:32
Dinamisks,tikai nesapratu par to asti...
kodax	2008-12-10 20:46
atpakaļ ceļa, tiešām, nav! štrunts ar to asti... :))
mistik	2008-12-10 22:04
Autors gribējis pateikt, ka žēl, ka cilvēkiem nav astes!!!
Burve77	2008-12-11 00:48
dažiem cilvēkiem ir astes...
pooh	2008-12-11 01:04
Tā ir veca dzena mīkla (koans) par vērsi, kurš cauri žogam iet :)
lauvene4	2008-12-11 01:08
vai tā aste nav lielāka par pašu vērsi?
hefny	2008-12-11 03:00
es par runča asti ko citu dēvēju-kas ko iekāro un maina slīpumu uz 90grādiem. Bet dzejolis tāds-spreuns!Patika.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!