Es zinu...

Es zinu,ka tu mani mīli
Un nekad mīlēt nepārstāsi,
Kaut aizmirstības tumšo ēnu
Pār pagājušām dienām klāsi.

Un nodarīto sāpju smeldzi
Ar mieru es no dvēsles pirkt,
Lai nevajdzētu tumša dūkstī
Ļaut mūsu mīlestībai grimt.

Es rotāšu ar gaišu prieku
Ikvienu mūsu kopā brīdi,
Lai lēniņām,caur sāpēm ejot,
Tev tuvotos kaut nieka sprīdi.

Lai sašķīst melno domu vāli
Pret gaišumu,ko sirds var sniegt:
Un atkal nebūtu mēs tāli,
Jo dvēslei nedrīkst mieru liegt.

Kad nesapratnes šautras dzisīs
Un laimes dzirkstis acīs plauks,
Tad lūpas sakļausies un domas
Mūs abus mieram izlīgt sauks.

Tev iedomāties laikam grūti,
Cik ļoti gaidu mirkļus šos,
Nu atver sirsniņu un sūti
Man cerīb`stādus trauslākos!