Sirds tālumā.

autors: piala [dzejoļi]

Nekur jau tu palicis neesi
Baltās dienās,kad putenis auž:
Jo -ja nesi pļāvis,ko sēsi?
Zaļā pļava tak pagaidām snauž.

Sārtās lapas sniegs pārklāja spēji,
Tavā sirdī vien atblāzmas kvēl,
Ne vairs siltie,bet ziemas vēji
Drīz jau Ziemsvētku laimīti vēl.

Pacels tevi uz sniegbaltā spārna,
Pūšot dvēseļu trompetēs.
Smagi nopūšas,aizmiegot vārna,
Dalot cienastam konfektes.

Aiziet pamalē dusēt diena,
Līdzi aiznesot vēsmu no sirds,
Atkal palieku klusi es viena,
Tik tur tālumā mīlošā sirds.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Edgaram_po	2008-12-09 22:36
Tev taisnība, šajos Ziemsvētkos laikam tāda laimīte vien būs...
kodax	2008-12-10 02:00
Patika!
klusaisMiileetaajs	2008-12-10 08:06
Ko sēšu, ko sešu..! Minerālmēslus nepļautā pļavā sēšu! :))) Agronome atradusies... :)
Vejslota	2008-12-10 09:11
Nu te dzdz audēji saradušies! - zirneklis - vēl normāli.. Vismaz kautkas iekritīs tīklā. Bet kāds labums no puteņa? Ja nu vienīgi KlM tur... :))))
tavssargs	2008-12-10 14:22
Tas labi, ka postenī klusē!
mistik	2008-12-10 15:31
Es gribu vārnu, kura nes konfektes!!! Kur tādu var dabūt???!
Plaanpraatinjsh	2008-12-10 17:21
Jā, klM jau vienalga kur- kupenā, dubļos,siena kaudzē vai ķēķī uz galda,:))))))
iluzija29	2008-12-10 20:03
Tāda skumīga noskaņa.Vai tāpēc,ka nav baltā sniedziņa?
piala	2008-12-10 23:01
skumgi tāpēc,ka mīļā sirds tālu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!