Liktenīgā tikšanās****

Naksnīgā Vecrīgas šķērsielā
Pāršalca vēja brāzma
Un mūsu smaidi sastapās...
Tobrīd zināju-
Tas ir tikai sākums...
Atceros kā klīdām pa tukšām ielām,
Kā stāstījām tukšus stāstus
Un ļāvāmies mirklim...
Un jau toreiz Tevi ieinteresēju
Ar savu klusumu un atturību...
Tava interese nezuda-
Tā vēl joprojām vieno mūs...
Aizvien biežāk izdzirdēju Tavu maigo balsi,
Aizvien biežāk vēlējos sastapt Tavu smaidu,
Aizvien biežāk vēlējos izdzirdēt tavus smieklus,
Aizvien biežāk mana sirds pēc Tevis sauca,
Aizvien biežāk manu smaidu nomāca viena doma-
Tu...
Ikreiz, kad saldu dusu vēli
Mana sirds saraujas un sejā atmirdz smaids
Ikreiz, kad Tevi sastopu vēlos piekļauties cieši cieši klāt,
Un zinu, ka jūti ko līdzīgu...
Dievinu Tavu atturīgo attieksmi,
Tavus drosmīgos vārdus, ko izsaki...
Un zini, reiz mēs būsim divi vien...
Reiz mēs būsim viens vesels!