Ceļš

Es izvēlos sev ceļu nezināmu,
to,kurā vēl nekad nav droši iets,
ne pierastu un pelēcīgi rāmu,
bet kurā atbalss runā,nevis kliedz.

Es izvēlos sev ceļu nepierastu,
jo pārliecinos - tā tam vajag būt,
ir reizēm labāk nesaredzēt krastu
bet ļauties sidsbalsij,kas nemaldīgi jūt.

Es izvēlos sev to,kas man ir vēlēts
un rakstīts zelta liktensgrāmatā,
bet nevis santīmu,kas sen jau aši tērēts,
vai skrienot zudis caurā kabatā.

Tik viegli kļūst un labi,ja reiz zini,
to ceļu pareizo tu izvēlies un lai
tie citi staigā nobruģētas takas
un notic svešām,nevis savējai.

Es izvēlos sev ceļu nezināmu,
kas sākas savā dziļā klusumā
un ved,cik tālu vien es varu redzēt,
tur kalna virsotnē,kas atmirdz tālumā.

Un piedodiet,ja reizēm nepagaidu,
es zinu - tiem,kas vēlas,spārni augs.
Es iešu savu,nezināmo ceļu,
kas liekas nedaudz biedējošs,bet jauks.