Neizteiktie vārdi...

P.S.Kāda līdzjūtībai.



Cik neizteiktu vārdu aiziet mūžībā?
Un migla pārklās vārdus tos,
Šos vārdus neizteiktos.
No sirds šie vārdi ārā nāca,
Bet Tavu dvēseli tie nepanāca….
Tev dvēsele kā grāmata ir aizvērta ,
Un kā svece blakus tai ir nopūsta.
Tā telpas tumsas pārņemta
Un vienaldzības bailēs sažņaugta
Kur dvēsele šo mīlas staru ņemtu?
Lai vienaldzību šķeltu?

Kam no mums ir pretim jāpanākas,
Lai tumsai teikt : " Tev ir jāatkāpjas!"
Tad neizteiktie vārdi izskanēs
Un sirdis abas saliedēs.
Tad dvēselē vairs nebūšu es viena
Jo Tavā dvēselē, tad sabruks baiļu siena.

Bet tagad varu tikai Dievam lūgt,
Lai varu atsākt mīlas rozi viņa dvēseļ"dārzā plūkt!