Pazūd balss un mandeles! :)

Mani vēji šodien neņaud,
brīvības, brīvības alkst,
juties šais četrās sienās
kā nedzīvs akmens auksts.

Un nevaru es bez vēja
un jūras, kas palaikam šņāc,
dabas bērns vien esmu,
tāpēc ilgas met mans prāts.

Kur ir manas sapņu pļavas,
priedēs, līgojošais mežs?
Kur ir manas īstās mājas?
Jau aiz manis ēna dveš.

Atmiņas tā manas lasa,
Skaļi tā, lai dzirdu es.
Un tad trako mani vēji,
Pazūd balss un mandeles!