Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kūp, kūp, kūp....

Kūp, kūp, kūp…
es saku, mana cigarete kūp.
Jau neskaitāmus gadus
celtās smilšu pilis drūp.
Pār mākoņiem kāds drūmi sapīcis vecis
saka – lūk:
„Šo pasauli es radīju priekš Tevis,
ņem un rodi nu vietu,
ņem radi sev vietu,
un mācies, strādā, dzemdē bērnus
un dari lietu krietnu.“
Bet es tik kūpu, kūpu, un kūpu...
un pasauli dirst tik sūtu!
Viedokļi par dzejoli
 FAETONS  2008-12-02 14:56 
Glups.
 Plaanpraatinjsh  2008-12-02 16:12 
Tā gan.:)))) Beidz pīpēt un ej pats uz turieni, kurp citus sūti pēdējā rindiņā.
 Vejslota  2008-12-02 19:11 
Kāpēc tā?
 mistik  2008-12-02 20:24 
Tas vecis lietu runā!! Žēl, ka Tu viņu neņem par pilnu!!
 klusaisMiileetaajs  2008-12-02 20:27 
Bet es neiešu un vis! Miku-mē! :)))
 hefny  2008-12-03 00:29 
Hm-nu Mēness fāzes ne tās te laikam dažiem.
 Burve77  2008-12-03 00:36 
gribētos gan paskatīties, kā Tu dzemdēsi:))
 Edgaram_po  2008-12-03 10:03 
Bet es tik kūpu, kūpu un kūpu,
Kā veca tapete no sienas lūpu,
Un savās rindās
plunčājos kā ronis-
Pie ...vienas vietas cilvēki un smalkais tonis!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?