īsais vēstures kurss

piekusums miglu klāj
pēc sniegpārslu simtiem
kruststiepji skaļi jāj
pār gadsimtiem rimtiem.
pieliecas zāle
zem piešainām kājām
paslēpjas dvēsele
zem viensētu mājām.
saplosa dzimtas
un retina zemes
piepilda asinis
sešzaru zobenu renes…
- -
aust atkal saule
pašu zobena galā
atkal pašiem nav
jāstāv vairs malā
padodas darbi.
dzīve pašu dvēseļu vaļā.
iznāk tā skarbi
pašu zeme top naidniekam vaļā…
- -
atkal Saule karoga galā.
tie, kuri pieliecas, kungi kad rājas,
atkal mums priekšā liek
savas Lutauša kājas.
paliek dvēseles.
putina mājas.
zeme tiek pārdota
parādi krājas.
negaušiem labi,
tiem labi, re, klājas.
izstieptās pastalās
autas mums kājas…
- -
piekusums miglu klāj
pēc sniegpārslu simtiem.
maldus malā likt
tikai tiem rimtiem.
ne citiem, bet pašiem vien nāksies
pašu kājas likt no izstieptām pastalām ārā.
ne cietiem, vien pašiem panākt nāksies,
ka lokanie iztapšas prom ellē reiz vāksies.