Gulbju mīla

Pāri ezeram daiļi slīd
Gulbju pāris,kas tepat mīt,
Spalvas sniegbaltās vizuļo,
Mēness debesīs vēro tos.

Ūdensroze pie krasta zied,
Mēnesgaismā zieds brīnišķs šķiet
Un,kad pāris līdz ziedam tiek,
Gulbis mīļotai dziesmu dzied.

Piedz.:
Šo ūdensrozi es
Tev,mīļā, noplūkšu,
Tās zvaigznes debesīs
Pie kājām noklāšu.

Zvaigznes pārītī noskatās,
Kā tie knābīšiem bužinās,
Un pēc mirkļa,kad viņi stāj,
Virsmu ezeram zvaigznes klāj.

Ūdensrozei,kas viena zied,
Gulbju mīla šī kvēla šķiet,
Līdzās rozei drīz atveras
Tās,kas nesen bij aizvērtas.
P.

Tā kā pasakā ezers zied,
Nakts jau lēnām uz rītu iet,
Zvaigznes ziediem pa vidu mirdz,
Gulbju pārim pukst mīlā sirds.

Kas var skaistāks par mīlu būt,
Abas sirdis, kad kvēli jūt,
Mīlot zvaigznes tad tuvas būs,
Katrs pumpurs par ziedu kļūst.
P.