Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
centrifūga_
ātra , nesakārtota, spiedzoša, limitēti dziedoša katamarānbite
pie Tevis, pie Tevis, pie Tevis ... ehhh - atkal jau garām spindz ... tad laikam jau dikti dikti sašūmējies revidents, ja kļuvis iegrāmatots ir šis incidents, kad garām jau atkal bite - katamarāns aizspindz no pati sevis tik nopland vēl strīpainais sarafāns bez atvadām prom jau ir viltīgais kukainis brūnais - re, sēdi nu atkal bez kompānijas sūnās, eh, ko nu vairs čīkstēt, laiks dūnās šo samaldināto galvasgabalu likt, lai var vēl līdz lapsenei tikt, kad spings tā kā terminātor dirižablis, nekontrolēts mikrovalis, pārlidos caur galvu ar savu vilinoši džinkstošo maldu - neko nepasakošu, spalgu, kad apgāžas rati, pat ne no ciņa - tos apgāž ceļamaize pati, kad to bezprātā aizrauj garāmskrienošie skati, un tā aizdomājusies ļauj reaktīvajam gliemezim pārcirst pavedienu ar pašsaprašanas saiti - un revidentam sajūk skaiti, par ko sašūmējas tas nu dikti dikti - tā, ka visi rēķini uz vienu kārti likti - tā ir atpakaļejošā mute, aizmirst visu pateikto upe - atslēga aizspogulijai - neatminētai pirmspamošanās mīklai zemapziņas ceļasomas tīklā paslēptai smadzeņu decentralizācijas cenrifūgai samīcītai_
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|