NAKTS ,pulkstens 2.45

autors: reezija [dzejoļi]

Ar cerību lāpstiņu
atmiņās rokos
kā slapjās pludmales smiltīs,
Un ceļu to pili
atkal no jauna,
un atlak no jauna tā grūst...
Zem drupām tavs Lepnums
vairs knapi elpo
un norakts tur arī mans Spīts.
Spīd Mēness tik parasts
kā nākošā diena
un pulkstens-bez piecpadsmit trīs...
Vai kādu žēlot
to krītošo zvaigzni?
Vai paņemt lāpstu un rakt
no drupām ārā to vakardienu
un vēlreiz iet tevi zagt?
Kā pludmales smiltīs
atmiņās vandos,
nakts visu saprot,bet nepalīdz...
Un kaudzītēs krauju
uz izmešanu
tās sāpes,to prieku,ko norakstīs rīts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
izdosies	2004-07-13 10:05
LABS!!!!
Lodveida_zibens	2004-07-13 13:01
Šis patiešām ir ļoti labs, jo šeit viss ir, noskaņa, pārdzīvojums utt. :)
ifigenija	2004-07-13 14:31
Feini!
Romeja	2004-07-13 22:54
baigai labais!!!!
MARTA	2004-07-14 03:13
nu jā-tā jau patiešām ir dzeja!:))))
malva	2004-07-21 15:23
Paldies!
Ernijs1	2004-08-09 00:38
Malva = reezija?
reezija	2004-08-16 15:33
...nē,nē...Malva nav Rēzija:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!