* * *

vējš kaukdams
dzen sniega vērpetes
gājējiem tieši sejā
locīdams koku zarotnes
kā vijoles lociņus spēlē
kupenām aizdzīti ceļi
un takas uz apsnigušajiem vārtiem
vien āboli sārti
vientuļi drebinās
skarbajā vējā
tevis nav mājās
es vientuļi klīstu
pa piesnigušajām ielām
cerēdams tevi satikt