Pieturies pie optimisma rokām

autors: kodax [dzejoļi]

Steidzos dzīvot
Un allaž kavēju uz kādu balli
Kur pelnrušķītes zaudē kurpes
Zaudē laiku uz dzīves mutes
Un mani pulksteņi atkal melo
Tāpat kā greizie spoguļi
Acīs skatīdamies melo
Kā liekuļi
Bet laiks sirmo
Un optimisms arī
Kaut balts
Kā nevainīgs sniegs
Nāc
Nāc
Pieturies pie optimisma rokām
Tikai nenoliec plecus
Kas sveicina pesimistus

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-11-26 09:18
Tāds spēcinošs dzejolis pirmsd darba dienas sākuma. :))
Naktsvijole_es	2008-11-26 09:47
Optimisms-mūžīgais dzinējs...:))
kodax	2008-11-26 10:25
KM, tikai nenolaid plecus! :)
tavssargs	2008-11-26 11:37
Nolasīšu šo dzejoli saviem karavīriem vakara jundas laikā.
ija9	2008-11-26 13:17
Neļausim optimismam sirmot!:)))
GedertsPiebriedis	2008-11-26 14:43
4. un 5.rindiņa no beigām mani erotiski satrauca. Kāpēc - sev un autoram uzdodu šo jautājumu!
kodax	2008-11-26 15:06
Zini, mani arī tagad satrauca tieši šīs rindas... pat nezinu, kas tagad būs...
mistik	2008-11-26 22:32
Nekreņķējies, ja kavē balli - vismaz kurpes būs veselas!! Melot ir cilvēcīgi, un nosirmojušu optimismu var nokrāsot jebkurā krāsā - mūsdienu tehnoloģijas!! Baltai krāsai trūkst dzivīguma - tā kā viss ir kārtībā!! :))
lauvene4	2008-11-27 00:28
tev tiešām ir iekšā un ārā arī sāk nākt! Labs ieteikums:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!