Noslēgumam...

Tā aiziet dienas pelēkās,
Un aizskrien gadi labākie
Uz zemes nepaliek nekas,
Tik dzīves sloga nomāktie.

Tiem kaļam akmens sarkofāgus
No granīta tumšbrūnā..
Sit kapu zvani desmit lāgi,
Ar dzīvajiem tie runā:

Uz debesīm cel acis spožas,
Tur saules takās mākons klīst!
Krīt acīs svaigas matu sprogas
Bet darbā sāļi sviedri līst.

Kad pienāks laiks, tu izgulēsi
To mūža miegu beidzamo.
Tu ļaužu likstas neredzēsi
Un Dieva darbus steidzamos.

Bet šodien atkal sniegi snieg,
Uz tumšās zemes lēni plok.
Kāds dziļā mūža miegā mieg,
Un vīri sirmi - kapos bedri rok..