Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Bezgalīgais glāsts
vizēdami, mirdzēdami,
lido senie smiekli tavi sapņu gāju putnu kāsī pļavai pāri, iebirst bērzā vakarsaules zelta tāsī. divas elpas vijas maigas, glāsti uzzied siltās plaukstās, kopīgs prieks dzimst ārpus laika un kā garā pupa traucas, debesis tam nav par augstām. dabas lemtos pieskārienos mijas pasaulē it viss, saules skūpstā pārslas kūst, viļņu glāsts pār smiltīm plūst, zemes klēpis auklē cieši tos, kas aug, un tos, kas gulst, tumsas segu rožu pirkstiem atvelk ausma, lai rīts mulst. doma kutina ar spārnu, skatiens glaužas mīļumā, smaids kā plīvurs mani apņem, brienot tālu atmiņā, kur katrām durvīm ir savs stāsts, un visa bezgalīgais glāsts, gan skarbs, gan maigs, ir laiks.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|