Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Aizputināts.

Kad tevī iekrīt
aizputināts mežs
sen neapciemots
pilns sniega putekļiem
raugoties
debesīs,-krītošajās
tu uzliec plaukstas-
aizputinātas
laika zīmes
uz manas skrejošās ēnas,-
tavā elpā kūst-
aizputinātie sapņi
mani un dienas
es izvēlos
tavu skatienu sildīt.
Un pārmetu pāri plecam
puteņu ilgas...

Viedokļi par dzejoli
 hefny  2008-11-24 20:58 
Man patīk-puteņu ilgas,pārmestas pāri plecam.
 mistik  2008-11-24 21:26 
Ļoti piemērots laika apstākļiem! :)
 ija9  2008-11-24 23:17 
puteņu putekļi priecīgi puteņo putojot prātam par pilnīgu puteni...
Man arī ir
puteņu ilgas.Aizķēra.
 klusaisMiileetaajs  2008-11-25 10:10 
Jāaiziet būs man arī pēc čiekuriem. :))
 kodax  2008-11-25 11:19 
cik jaukas rindas!
Manam smaidam pietika - labi, ka pasaule dzīva, elpo...
 lavanda3  2008-11-25 11:23 
jā, ir labais..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?