Veļu sniegs

Cik ilgi, cilgi, cik daudz??
Kāpēc tieši man pāri?
Tik krīt, tik krīt ar kaudzi..
Ar baltu, mīkstu, medainu kāri.

Un acis pilnas, aiz apkakles sniegs
Zābaki pilni pār ceļiem.
Bet iekšā tāds bezgalīgs prieks
Jo sniegpārslaas dejo ar veļiem!

Tur aiztraucas mana vecāmāte..
Ar vectēviem griežoties dejā.
Vēl pazib tēvs un citi mīļie..
Ar sniegpārslām sitoties sejā.

Es eju , es skreju , es klūpu
Pār baltajām kupenu kaudzēm.
Zem zariem,zem eglēm svecītes kūp..
Tur klusu dzied veļi.. kā vienota draudze.