Mīlestība atnāk pati

autors: kodax [dzejoļi]

Kad gribēju saslimt
Ar vientulību,
Nesanāca nekas.
Klusums izleca pa logu,
Domāju – pie mīļākās.

Tad mainīju savu vēlmi,
Būs spēlēt man
Galveno lomu,
Bet skatuvei sabruka grīda,
Pūram pietika ar domu.

Un kad vēlējos saslimt
Ar mīlestību,
Tā pati atnāca kā saukta.
Acis acīs, gaisma gaismā,
Balta, balta nesajaukta…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2008-11-22 06:53
Ceru, ka tu domāji mīlestību pret Latviju, ko?
hefny	2008-11-22 08:43
Tas jau pirmais sniegs,-vizošs un balti balts.
Vejslota	2008-11-22 10:19
Galvenais, ja pašai patīk!
piala	2008-11-22 11:26
Nu jauki,ka miilestiiba ir tik balta un nemixseeta.
GANGA8	2008-11-22 14:10
Laimīgais, kurš sagaidījis mīlestību....
mistik	2008-11-22 19:15
Jā, Tev paveicies!! :))
Kuschengruppe	2008-11-22 22:02
Varbūt atnāca gaisma tuneļa galā...
ciglis	2008-11-23 12:50
Nu tā ir ar tām programmām- tā ir liela veiksme, ja atnāk tāds balts piepildījums.Labs dzejolis!
vanadziene	2008-11-23 21:18
Man šķiet, ka mīlestība ir spītīga-ja bezjēgā meklē, nav nekādu cerību atrast, kad jau esi atmetis ar roku un netici vairs veiksmei, satiec cilvēku, kura dēļ sirsniņa iepukstas straujāk...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!