Lai smiekli kā rudens lapiņas krīt

autors: kodax [dzejoļi]

Nē, tas nebija rudens,
Kas rūgtos mākoņus
Iestūma mājā.
Tie gaišie mākoņi
Vainīgi bija.

Tie smējās, tā smējās,
Ka pārplīsa burbuļi,
Un ledus asaras
Pār smiekliem lija.

Nē, tas nebija rudens,
Netici, netici tam!
Cilvēkiem piemīt spējas –
Ticēt pelēkam…

Labāk , lai paliek smiekli,
Kā rudens lapiņas krīt.
Tas nekas, ka dažreiz salti,
Rudenim rūgtumi nepatīk.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Closing_Time	2008-11-20 13:21
Mīļi:)
tavssargs	2008-11-20 14:36
Kam tad patīk rūgtumi..?
planeeta	2008-11-20 15:29
Oj, kā man patīk! Sajūsminos.:))
Vejslota	2008-11-20 16:10
Lai Tev dzidri smejas! Man patika dzejolis! :))
klusaisMiileetaajs	2008-11-20 16:51
Mednieku rūgtajam nav nekāds vainas! :))
Plaanpraatinjsh	2008-11-20 16:57
Kam te lai tic?
mistik	2008-11-20 20:15
Priecīgs rudens! :)
Meravilja	2008-11-20 21:24
Ticet pelekam...ari ir skaisti!Dzejolis tads rotaligs-patika gan...
vanadziene	2008-11-20 23:39
Ak tu, smējēja!...Bet rūgtas pīlādžogas tomēr rudenī var atrast...:)
pagaliite	2008-11-20 23:42
Uz pelēka fona viss izskatās košāks:)
ne_jau_taa	2008-11-21 22:16
Jauks dzejolis:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!