Cielaviņa

Uz akmeņa pie pašas ceļa malas
Ir nolaidusies balta cielaviņa
Un domā,kur tai labāk tālāk doties,
Jo Latvijai tā apkārt ceļu veic.

Ir jāpaspēj tai ciemoties pie kaijas,
Kas jūrā šūpojas uz kāda vilņa...
To sagaida ar dziesmu slaidās priedes
Un, pavadot, tai zaru roku sniedz.

Pie mums neaizmirsti
Tu ieskriet pa ceļam.
Pie mums, cielaviņa,
Tu gaidīta tiec.
Par mums neaizmirsti,
Kaut Latvija liela,
It visur,kur esi,
Par tevi ir prieks.

Pie margrietiņām ,āboliņiem pļavās,
Pie cīruļa,kas debess zilgmē traucas,
Pie stārķiem, kas pēc katras vardes klanās,
Tai jāpaspēj,it visur viņu sauc.

Sauc dzeguzīte cielaviņu silā,
Grib jaunumus par visu viņa zināt,
It visur jāpaspēj ir cielaviņai,
Tā atpūšas un atkal tālāk trauc.