Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Savādi ..??

Ar roku pārstaigāju kalnus,
Ar roku pārstaigāju lejas.
Nu roka šī.. jau glāsta tavu seju.

Ir mazliet kluss.. viss iemidzis,
Un svecei liesma šupojas un mirdz,
Nez kamdēļ krūtīs skaļi dauzās sirds?

Caur aizkariem spīd mēness bālais vaigs,
Žūst vīna glāzē šampānieša putas
Un telpā strauji virmo neizteiktās jūtas.

Pie lūpām lūpas, pret gurnu gurns..
Cik savādi, ka maigi plūstot, elpa..
Tā piepilda un aizņem visu pasauls telpu.





Viedokļi par dzejoli
 ehidna  2008-11-20 10:11 
Tur būs Erots kādu bultu iešāvis caur aizkariem!:)Bet jauki un ļoti romantiski!:)
 hefny  2008-11-20 10:58 
Skaisti,ja pasaules-Dabas-kalni un lejas -tepat ,ka var
baudīt,aplūkot,tīksmināties,-par to kas pieder-būt laimīgam.
 mariella  2008-11-20 11:37 
Vai tik tas nebija astrālais lidojums...
 Vejslota  2008-11-20 12:02 
Savādi gan tas nav. Jāpiekrīt ehidnai! :))
 Plaanpraatinjsh  2008-11-20 12:46 
Kas te savāds,man šķiet,ka tas ,ka raksti pantiņus.
 tavssargs  2008-11-20 14:33 
Tikai ar PLP neielaidies!
 klusaisMiileetaajs  2008-11-20 16:55 
:)))
 mistik  2008-11-20 20:23 
Jā, lācis vēl ziemas miegu neguļ!! :)
 vanadziene  2008-11-20 21:22 
Nu gan, ar smilšainu roku gramstīties otram gar ģīmi...:))
 Burve77  2008-11-21 01:04 
Savādi tas tādam šķiet, kurš vien zemes ceļus iet. Tiem, kas sapņu takās staigā,
varavīksne mirdzot zaigo...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?