Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mana pasaule....

Esmu mazs bērns šai mežonīgi lielaja pasaulē!
Esmu mazs bērns saviem vecākiem.
Jūtos mazs bērns saskaroties nepatikšanām.
Jūtos mazs bērns veiksmes brīžos.
Es kā mazs bērns nobīstos saskaroties ar kaut ko jaunu un nezināmu!
Es kā mazs bērns sēžu istabas stūri un raudu.
Kā bērns vēl daudz ko nesaprotu...
Kā bērns daudz ko neprotu
Galu galā esmu vēl bērns priekš šīs lielās pasaules....


(L.B)
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-11-17 17:40 
CV, ko? :P :)))
 vanadziene  2008-11-17 17:49 
Arī pieaugušie problēmu priekšā mēdz būt kā bērni , pasaules nežēlības un apņemti,
bieži tik bezgala vientuļi...
 klusaisMiileetaajs  2008-11-17 19:26 
Tu esi baigi smuks skuķis! Un ar to tev būtu jālepojas. :))
 tavssargs  2008-11-17 20:12 
No jebkura bērna var izaugt kārtīgs Tēvijas aizstāvis.
 hefny  2008-11-18 00:58 
Tā pēdējā rinda,-tā ir labs sākums labam dzejolim,labai domai.
 Burve77  2008-11-18 01:01 
domāju, ka raksta kāda 15 gadīga pusaudze:(((
 mistik  2008-11-18 16:43 
Katrs reizēm ir kā bērns!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?