Sveiciens no Kurzemes

Kad aci pret aci
ar jūru mēs
rokas no kabatām
izņemu es
tad kopā saplūst
dvēseles
Paklanos priedei
kura tik viegli
pat mugurkaulam čīkstot
jūras prieku
ar sāļu sāpi
kā nieku
izčukst pasaulei
Un brūces kļūst tīras
elpā čiekuri sēj
sēklas spārnotas
kuras klusajos telefonos
sūtu sveicienā
no zemes
kur rudenī vecā
stārķa ligzdā
maize aug-
Kurzemes