Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

bez emocijām

...kad manas kājas lietū mirkst
es jūtu, ka pasaule apkārt man mirst...
manī ir būrvība, kas labu visam dara...
un dienas vairs nebūs bez rīta
...un naktis bez zvaigznēm
vairs nebūs manis bez smaida
un vecu ļaužu, kas maizi pie durvīm gaida...
...nebūs vairs dienas bez saules
...un zienas bez sniega
būs tikai elpa ... viegla...viegla
Viedokļi par dzejoli
 tavssargs  2008-11-15 20:02 
Mums armijā ir kārtīgi ūdensnecaurlaidīgi zābaki un, ja pamaina laikā autus, kājas
nesalst nekad.
 sarma7  2008-11-15 20:24 
Tad jau Tu būsi pavisam viegliņa...:)
 hefny  2008-11-15 21:28 
Taa jau tie veļi-saelpo:
Rudens miglu-baltu,
Viegli saltu.
 exizeaar  2008-11-16 04:47 
... tāda miglaina gaisīga eiforija uzviļņoja :) ...
 Vejslota  2008-11-16 07:42 
Nu, gatavais eņģelis, ko? :))
 klusaisMiileetaajs  2008-11-16 13:02 
Es arī nevaru no tiem veciem večiem atkauties! Šite gan viņi neprasa maizi, bet
latiņu pohu salāpīšanai. :))) Te, Čangalienā, laika tomēr dzīves līmenis augstāks.
 Saulainaa  2008-11-16 20:11 
Varbūt burve, ne eņģelis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?